Kā izrunāšanās man var palīdzēt, ja es jau tā esmu noguris/-usi no saņemtās informācijas dienas gaitā, dzīves problēmām vai citiem iekšējiem vai ārējiem pārdzīvojumiem?
Kādēļ tas ir noderīgi un vērtīgi veselībai?
Pētījumos tiek norādīts, ka verbalizējot savas emocijas/jūtas (nosaucot tās vārdā), samazinās stresa līmenis un pēc dusmu uzplūdiem, verbalizējot savas emocijas, izmainās kardiovaskulārā reaktivitāte, kas pazemina sirds darbības ātrumu un asiņu pieplūdi sirdij veicinot miera stāvokli.
Runājot par to, kas mūs satrauc un šajā sarunā daloties ar savām emocijām/jūtām, to intensitāte samazinās, tiek piedzīvots mazāks diskomforts, ķermenis un prāts jūtas atbrīvojies no spriedzes, kas radušās dabiskā ceļā, taču tās ir nepieciešams izreaģēt.
Kā tas strādā? Kā to darīt?
1. Uzmanības novēršana. Izsakot savas emocijas un jūtas vārdos mēs apstādinām rumināciju jeb aktīvu negatīvo domāšanu par notikušo (t.i. novēršam uzmanību), tādējādi mazinot spēcīgu emocionālo reaģēšanu. Ja ir labs draugs vai paziņa, kurš var Tevi uzklausīt – padalies ar to, kā jūties.
2. Pašrefleksija. Sevis apzināšanās un emociju izpratne, izsakot tās vārdos, mazina intensīvu emocionālo reaktivitāti. Ik palaikam pajautājot sev – “kā es par šo jūtos?” nenāk par sliktu, lai labāk sevi izprastu un pavērotu, kur konkrēto emociju vai sajūtu piedzīvo ķermenī.
3. Nenoteiktības izjūtas mazināšana. Nosaucot emocijas un runājot par to, kas mūs dara bažīgus, tiek mazināta nenoteiktības izjūta, kas ierobežo “miglaino” emocionālo stāvokļu klātesamību un dod iespēju saprast – kā tad es patiešām jūtos un ko es par to domāju? (Torre, J. B., & Lieberman, M. D. (2018). Putting feelings into words: Affect labeling as implicit emotion regulation. Emotion Review, 10(2), 116-124).
Nu un tad?
Pētījumos ir noskaidrots, ka jūtu un emociju apspiešana ir saistīta ar vairāk piedzīvotām negatīvām emocijām, nekā pozitīvām. Cilvēki, kuri apspiež savas pozitīvās un negatīvās emocijas, izjūt pastiprinātus depresijas simptomus un bailes no emocijām.
Emociju apspiešana ir saistīta ar sliktāku attiecību kvalitāti, zemāku sociālo apmierinātību, zemāku sociālo atbalstu, negatīvāku pirmo iespaidu un zemāku sociālo labklājību. (Chervonsky, E., & Hunt, C. (2017). Suppression and expression of emotion in social and interpersonal outcomes: A meta-analysis. Emotion (Washington, D.C.), 17(4), 669–683.)
Runāšana par to, kā jūtamies un kādas emocijas izjūtam palīdz apgūt spēju regulēt savas emocijas efektīvāk, un palīdz atbrīvoties un uzlabot savu psihoemocionālo stāvokli. Tajā pašā laikā – var uzlabot attiecības gan pašam/-ai ar sevi, gan ar apkārtējiem cilvēkiem. Runāt par savu iekšējās pasaules stāvokli nav nedz slikti, nedz tā ir vājuma pazīme, nedz tas ir nepieklājīgi. Tā ir būtiska daļa no cilvēka psihoemocionālās veselības, kas atspoguļojas dažādās dzīves jomās un laiku palaikam ir jādod sev iespēja izrunāties par to, kā pats jūties.
