Kad tad mēs esam “pieauguši”?
Vai Tev ir kādreiz ienākusi prātā doma par to, ko tad īsti nozīmē būt pieaugušam? Citreiz varbūt tās ir domas par to, ka “pieaudzis” nozīmē nopietnību, neatkarību, dzīvošanu atsevišķi vai ģimenes veidošanu? Ideja par to, ka Tev ir jābūt stipram, zinošam un jābūt atbildēm uz visiem jautājumiem?
Tradicionāli pieaugšanu vērtē pēc demogrāfiskiem raksturojumiem, tādiem kā – stabils darbs, dzīvokļa/mājas iegāde, stāšanās laulībā un bērnu radīšana. Kā izrādās, mūsdienās ir ierobežotas iespējas sasniegt šos punktus, jo jaunieši ilgāku laiku pavada izglītojoties, ilgāk ir finansiāli atkarīgi no vecākiem, un, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, biežāk kavējas ar apprecēšanos un bērnu radīšanu.
Pieaugušais mūsdienās
Kādā 2023.gada pētījumā tiek minēts, ka jaunie pieaugušie mūsdienās pieaugšanu asociē ar individuālismu un iekšējo pieaugšanu, t.i., psiholoģiskie raksturojumi tiek uzskatīti par daudz svarīgākiem, salīdzinot ar tradicionālajiem raksturojumiem. Piemēram, lielāka nozīmība tiek piešķirta šādiem psiholoģiskajiem raksturojumiem, kas saistās ar pieaugšanu: atbildības uzņemšanās par savu rīcību, spēja parūpēties pašam par sevi, pieņemt savus lēmumus.
Pētot respondentu (vecumā no 18 līdz 77 gadiem) atbildes, tiek norādīts arī tas, ka cilvēka paša attieksme pret pieaugšanu paredzēja pieaugušā statusu (t.i. jušanos pieaugušam). Cilvēki, kuri izjuta pozitīvāku attieksmi pret pieaugšanu biežāk sevi uzskatīja par pieaugušu neatkarīgi no vecuma vai dzimuma. Tas liek domāt, ja cilvēki pieaugšanu saista ar pozitīvu dzīves laiku, tad viņi visbiežāk sevi izjūt kā pieaugušo. Rezultāti liecina, ka pieaugšana ir kas vairāk nekā darbinieka, vecāka vai laulātā statuss. Tas ir dinamisks dzīves posms, ko nosaka nepārtrauktas psiholoģiskas pārmaiņas.
Izpēti sevi!
Ja nu tomēr sanācis tā, ka, atrodoties pieaugušā statusā, saskaries ar pārbaudījumiem un jautājumiem, par kuriem šķiet, ka netiec galā, piedāvā sev iespēju izpētīt pašam/-ai sevi, izmēģinot šādas tehnikas:
- Velti laiku pašrefleksijai: Pieraksti savas jūtas, domas un mērķus. Tas ir labs veids, kā pamanīt to, kas Tev ir svarīgi.
- Pavadi laiku vienatnē: Velti laiku sev, savām vajadzībām, noskaidro – kas Tevi aizrauj, un kā labprātāk pavadi laiku pats/-ti ar sevi.
- Atbrīvojies no gaidām: Samazini “vajag” un “jābūt” vārdus savā iekšējā dialogā, kas izdara spiedienu uz to, lai dzīve izskatītos noteiktā veidā un izraisa vilšanos vai kaunu, ja cerības nepiepildās.
- Izvairies salīdzināt sevi ar citiem: Salīdzināšana var kļūt par prieka un iekšējās apmierinātības zagli. It īpaši mūsdienās – informācija internetā var atspoguļot citu cilvēku atsevišķus dzīves momentus, kas nenozīmē, ka šie cilvēki arī neizjūt vilšanos, nedrošību vai nepiedzīvo kādu iekšējo cīņu.
- Dod sev atļauju būt neizlēmīgam/-ai un mainīties: Ir svarīgi atzīt, ka Tev var nebūt visas atbildes uz visiem dzīves jautājumiem. Dod sev atļauju mainīt savas domas par dažādām lietām un situācijām, atrodoties savā dzīves ceļā.
Norman, K. B., Grahe, J. E., & Lee, S. (2023). Reconstructing Adulthood: Revising the Markers of Adulthood Scale for Increased Ecological Validity. Psychological Reports, 126(2), 1042-1061.
Kendra Cherry, Mse. (2023, August 16). Thriving through your quarter-life crisis: Know the signs, learn the strategies. Verywell Mind. https://www.verywellmind.com/surviving-your-quarter-life-crisis-7642328
