Vai esi ievērojis – nevis lai pārrunātu to, ko jūtam pandēmijas laikā un veicinātu sirsnīgas sarunas par katra iekšējām domām un ievainojamībām, mūsu nervozitāte par notiekošo pandēmijas laikā reaģē pretējā virzienā? Mēs strīdamies par bērniem, par neizmazgātiem traukiem vai otra grozīšanos nakts vidū. Kas notiek ar pāri laikā, kad brīvprātīgi/piespiedu kārtā jāatrodas vienās telpās?
Ir pāri un ģimenes, kurās piedzīvotā pandēmijas krīze būs nostrādājusi kā tuvināšanās pieredze, kamēr citiem tā paaugstinās spriedzi un var veicināt attiecību saasinājumu. Atrašanās ilgstošā norobežojumā, iespējams, ne tik plašās telpās, var radīt grūtības jebkuram pārim. Ja partnerattiecības ir veselīgas, tad šī kopā būšana var uzlabot attiecības un stiprināt tās. Taču dažkārt atliktas un neatrisinātas situācijas, šajā kopā būšanas laikā, var aktivizēt domstarpības starp partneriem.
Atrašanās kopā, iespējams, ir jūsu iespēja realizēt lietas, ko ikdiena neatļauj: runāt vienam par otru/par sevi/par abiem kopā, par saviem plāniem un projektiem. Attīstīt sarunas par to, kā uzlabot dzīvi? Kas ir sīkās lietas, ka mazliet traucē savstarpējā komunikācijā? To visu darot mierīgā un pieņemošā veidā.
Ir būtiski organizēt laiku balansētā veidā iekļaujot laiku sev, pāra attiecībām, un lai komunicētu ar citiem. Atgriežoties pie šī brīža situācijas pasaulē – apkārtējo cilvēku un tajā skaitā arī mūsu dzīves mainās ik mirkli. Reizēm karantīnas vai pašizolācijas pieredze var veicināt vientulības izjūtu, bailes, dusmas, skumjas vai pat emocionālas sāpes. Kāds šīs emocijas izjūt domājot par sevi un iespējām, kuras tiek ierobežotas. Savukārt, kāds pārdzīvo par saviem tuviniekiem, draugiem vai kolēģiem, kuri nav paspējuši atgriezties dzimtenē vai atrodas grūtākos ikdienas apstākļos.
Rūpes par sevi ir spēcīgs veids, kā uzlabot savas attiecības ar partneri, jo kvalitatīvi rūpēties par citiem var tikai tad, kad esi parūpējies, galvenokārt, par sevi un savu veselību!
Pāri, kuri ilgstoši atrodas kopīgā pašizolācijā vai karantīnā ir mazliet līdzīgi tiem pāriem, kuri gatavojas ievākties dzīvot kopā vienā dzīvoklī. Abi izjūt bailes, un, iespējams, frustrāciju. Runājiet par savām raizēm un neignorējiet tās. Kopīga saruna var veicināt arī pozitīvu plānu attīstību, piemēram, pārrunājot – “Kas ir labās lietas, kas ar mums varētu notikt tuvākajā laikā? Un kas pozitīvs jau notiek ar mums abiem, atrodoties kopā?” Pamēģiniet dalīties ar savām izjūtām bez nosodījuma izvairoties no vērtējuma sniegšanas par partnera domām vai izjūtām. Piemēram, “Tu pārspīlē”, ‘’Nomierinies taču vienreiz!”.
Ja vien laiks atļauj apvienot darbu no mājām ar kopīga laika pavadīšanu, esiet kreatīvi. Katru dienu izvēlaties vienu filmu, sarunu no ‘’TED-talk’’ vai jebko citu, ko varētu noskatīties kopā. Lasiet kopā grāmatas, lai pēc tam pārrunātu savus iespaidus vai kopīgi attīstiet jaunu talantu. Lai kvalitatīvāk varētu dalīt savu laiku un fokusu, ir svarīgi izlemt kurā laika posmā jums abiem būtu iespēja kopīgo aktivitāti noorganizēt.
Viena cilvēka uzvedība var tikt ietekmēta no citu cilvēku uzvedības, kuri atrodas tieši tādās pašās situācijās. Atcerieties, ka pašizolācija kaut kad beigsies! Mēģiniet paskatīties ne tikai uz savām bažām vai nenotikušajām lietām pašizolācijas/karantīnas posmā, bet paskatieties arī uz veidiem, kā ar tām tikt gala īslaicīgā vai ilglaicīgā laika periodā. Katram no parteriem var būt savs individuālais veids, kā risināt stresa situāciju. Pārrunājiet šos veidus kopā, iespējams, varat mācīties viens no otra vai kopīgi nolemt, ka kāds no veidiem nemaz nestrādā tik efektīvi. No citas puses lūkojoties – izbaudiet šo laiku kopā cik vien varat!
Ir svarīgi arī pieminēt, ka ikdienā mēs dalāmies savās pieredzēs ar tuviniekiem, taču ilgstošas kopā būšanas laikā šīs sarunas ar laiku var radīt reizēm aizkaitinājumu un novest pie strīda. Izrādot viens otram sapratni var mazināties negatīvās emocijas un stiprināties kopības izjūta, kas ir nepieciešama krīzes laikā. Ja attiecības atrodas domstarpību periodā (vai attiecības kādu brīdi nav stabilas un pietiekami tuvas, taču partneri joprojām dala vienu saimniecību), palīdzoši būtu izveidot grafiku/rutīnu, kas iekļauj katra partnera ikdienas aktivitātes. Piemēram, sportošanas laiku, atpūtu, ēdiena gatavošanas laiku un darba laiku. Šāda grafika izveidošana veicina stabilitātes izjūtu un skaidrību ikdienā starp partneriem. Un var samazināt nenoteiktības izjūtu.
Ja attiecībās kāds no partneriem cieš ar psihiskās veselības grūtībām, piemēram, depresiju vai trauksmi, krīzes piedzīvošana psihoemocionālo pašsajūtu var pasliktināt. Lai to uzlabotu, ir vērtīgi abiem parteriem pārrunāt un apzināties – kādā veidā partneris var mani atbalstīt? Un – kad mana partera simptomi pasliktinās, kas man palīdz būt iejūtīgākam un pacietīgākam?
Strādājot kopā no mājām:
Dodiet viens otram “telpu”. Atrodaties kopā un atsevišķi vienlaicīgi. Savas ikdienas rutīnas bloķēšana var radīt demotivējošas izjūtas, kas var veicināt spriedzi starp partneriem, ģimenē un arī draudzībā. Attiekšanās vienam pret otru pēc iespējas patiesāk par to, cik daudz “telpas” man ir nepieciešams, lai spētu koncentrēties darbam var palīdzēt vairāk, nekā ciešanās un nerunāšana. Vienmēr pastāv iespēja (arī mazās telpās) nodalīt savas darba zonas vai vienoties par to, kā viens partneris varētu pavadīt laiku, kamēr otrs strādā, tādejādi viens otru netraucējot.
Uzturi savu motivāciju strādāt. Izveido darba dienas rutīnu mājās; izveido vai uzturi savus rīta rituālus; sagatavojies iekārtojot darba vietu. Ja darbam nav nepieciešams izmantot mobilo telefonu, noliec to citā vietā un pārbaudi to tikai pēc 1-2 stundām, lai nenovērstos no veicamā darba.
Pieslēgšanās darba režīmam. Uzstādi dienas mērķi un dalies par to ar savu partneri. Savstarpēja informēšana par “pieslēgšanos darba režīmam” var dot plusus. Abi parteri var rēķināties un apzināt viens otra laiku, kā arī izprast, ka otrs neignorē Jūs, bet gan vienkārši ir “pieslēdzies darba režīmam”.
Izvairieties strīdēties “darba laikā” no mājām. Līdzīgi, kā parastā ikdienā – darba laikā esat darbā un lai netraucētu viens otram, strīdu risināšanai atveltiet laiku pēc darba laika. Runāt vienam ar otru, kad atrodaties sliktā noskaņojumā ir svarīgi, lai nekāpinātu spriedzi un situācija atrisinātos raitāk. Cenšaties būt empātiski un iejusties viens otra ādā, mēģinot saprast viens otra vajadzības, un sadarboties kā komanda.
Laiks sev. Katram no mums ir nepieciešams laiks sev, lai atslābinātos vai sakārtotu domas. Bez brīvā laika spriedze var tikai palielināties. Piešķiriet paši sev brīvo laiku, ko varat pavadīt vienatnē darot ko patīkamu, sazvanoties ar draugiem vai, piemēram, kopīgi spēlējot kādu datorspēli.
Izmantotā literatūra:
Emmons, R. A., & McCullough, M. E. (2003). Counting blessings versus burdens: An experimental investigation of gratitude and subjective well-being in daily life. Journal of Personality and Social Psychology, 84(2), 377–389.
Finkel, E. J., Slotter, E. B., Luchies, L. B., Walton, G. M., & Gross, J. J. (2013). A brief intervention to promote conflict-reappraisal preserves marital quality over time. Psychological Science, 24, 1595-1601.
Saites:
https://www.archyde.com/relationship-crisis-how-to-continue-loving-each-other-during-quarantine-or-isolation/
https://www.businessinsider.com/5-ways-to-survive-if-you-are-quarantined-with-partner-2020-3
https://www.haaretz.com/world-news/.premium-how-to-survive-a-coronavirus-quarantine-and-save-your-relationship-1.8678974
