Medicīniskā personāla un ar to saistīto veselības aprūpes darbinieku psihiskās veselības atbalstīšana ir būtiska sabiedrības veselības sastāvdaļa. Medicīnas personāls un saistītie veselības aprūpes darbinieki tiek pakļauti gan fiziskam, gan psiholoģiskam spiedienam.
Izaicinājums ir ne tikai tikt galā ar darba pieaugumu, bet arī bailes saslimt pašiem, ģimenes locekļiem, saskaroties ar jauniem un mainīgiem protokoliem par to, kā jāstrādā spriedzes situācijā; rūpes par pacientiem, kuru veselības stāvoklis pasliktinās un rūpes par kolēģiem kuri ir saslimuši ar COVID-19.

Vadītāja jeb līdera komunikācija darba vidē
Neskatoties uz grūtībām, ir svarīgi atpazīt, ka arī krīzes laikā komandas darbs var kļūt efektīvāks, attiecības var kļūt tuvākas un starp esošajiem līderiem var izvirzīties jauni līderi. Veids, kā esošie līderi jeb darba vadītāji reaģē konkrētajā krīzes situācijā, veido nākotnes attiecības darba komandās un organizācijas kultūrā. Ir būtiski pievērst uzmanību vairākiem faktoriem:

Komunikācija krīzes laikā: Ir būtiski apzināties, ka svarīgākais šajā laikā ir spēja komunicēt ar darbiniekiem. To var veicināt veidojot atvērtu un godīgu komunikāciju, informēt par faktiem un informēt par to, kas nav zināms un kas vēl ir jānoskaidro. Ir svarīgi būt stabiliem un mierīgiem, motivēt darba grupu un palīdzēt darbiniekiem fokusēties uz pozitīvajiem ieguvumiem nākotnē. Jānorāda, ka komunikācijai ir jābūt divvirziena. Ir svarīgi veltīt laiku, lai ieklausītos darbiniekos un dotu iespēju darbiniekiem arī uzdot jautājumus; sniegt atgriezenisko saiti un dalīties ar savām emocijām vai bažām.

Iedrošināšana krīzes laikā: Būtiski, lai vadītāji spētu iedrošināt savus darbiniekus. Darba grupām vienmēr ir vajadzīgi līderi, taču pandēmijas laikā ir būtiski, ja līderību reizēm var dalīt arī starp darbiniekiem. Iedrošinot darbiniekus, tādējādi viņiem tiek dota iespēja būt sagatavotākiem un nepieciešamības gadījumā uzņemties virzīt kādu no procesiem. Ir svarīgi apzināties un atpazīt gan savas spēcīgās puses, gan robežas veicot gan līdera darbu, gan savas darba grupas darbu.

Cilvēcība krīzes laikā: Atbalstot darba grupu ir būtiski apzināties cilvēcību konkrētajā situācijā. Atpazīt un apzināties dažādas emocijas, piemēram, bailes un dusmas, un normalizēt tās, jo atrodoties krīzes situācijā, jebkurš no apkārt esošajiem cilvēkiem var izjust intensīvāk šādas emocijas. Veicināt veselīgu uzvedību, reakcijas kā tikt galā vai pieņemt esošo situāciju, ieskaitot palīdzības meklēšanu pie citiem profesionāļiem un atgādināt gan sev, gan darbiniekiem par rūpēm par sevi. Nepazaudēt pārliecinātības izjūtu un demonstrēt spēju uzņemties atbildību.

Kolēģu savstarpējā komunikācija darba vidē
Kolēģi savstarpēji dala savas pieredzes, kas nozīmē, ka viņiem ir iespēja komunicēt savā starpā par notiekošo konkrētajā situācijā. Vienas darba grupas locekļiem nebūtu jāuztraucas par savstarpējo dalīšanos, jo viņu sociālie noteikumi jau ir izveidoti un viņi var runāt viens ar otru daudz brīvāk, nekā ar draugiem un ģimeni. Šādos gadījumos ir nepieciešams piedāvāt darbiniekiem savstarpējās pārrunas vai pārrunu sesijas starp darbiniekiem, kopā ar darbinieku vadītājiem vai individuālas pārrunas ar vadītājiem. Kolēģi bieži vien kļūst arī par draugiem, tādējādi viņi var atbalstīt viens otru arī darba laikā, kas ir ļoti nozīmīgi, lai uzturētu psihosociālo labsajūtu pandēmijas laikā. Daži piemēri, kā kolēģi var atbalstīt viens otru:

• Atpazīstot kolēģu grūtības – nakts murgi, grūtības gulēt, nespēja vadīt uztraukumu, viegls aizkaitinājums, medicīniski neizskaidrojamu simptomu novērošana, atmiņu uzplaiksnījumi (flashbacks) no stresa piepildītiem notikumiem;
• Piedāvājot iespēju izrunāties (nespiežot to darīt, bet piedāvājot iespēju tikt uzklausītam, pasmieties kopā vai atļaut izraudāties kolēģim);
• Ieteikt atbalsta resursus (psiholoģiskā palīdzība);
• Izrādot iejūtīgumu konsekventi un pārliecinoši;
• Iedrošinot kolēģi parūpēties par sevi;
• Palīdzot izpētīt iemeslu kolēģa distresam, ja tas ir iespējams, palīdzēt to novērst vai vērst uzmanību uz to, ka ir svarīgi meklēt palīdzību.