Vientulība ir afektīvs un kognitīvs diskomforts vai nemiers būt vai uztvert sevi, kā vienu vai citādi vientuļu. Vientulība var veicināt emocionālās ciešanas, kas rodas, ja netiek apmierinātas vajadzības pēc komunikācijas vai tuvības (https://dictionary.apa.org/loneliness).
Vientulība var būt riska faktors dažādiem psiholoģiskiem traucējumiem, piemēram, depresijai, trauksmei, adaptēšanās traucējumiem, hroniskam stresam, bezmiegam vai vēlīnai demencei un var veicināt citu slimību attīstīšanos. Vientulība samazina vēlmi būt aktīviem, samazina socializēšanos un veicina izolēšanos no apkārtējiem cilvēkiem. Vientulība ir viens no galvenajiem sociālās labklājības indikatoriem.
Pandēmijas laikā ir sastopami vairāki ierobežojumi, tajā skaitā iespēja satikties un pavadīt laiku kopā ar tuviniekiem, draugiem un citiem cilvēkiem. Šajā periodā ir svarīgi mazināt vientulības ignorēšanu un veicināt cita veida komunikāciju savā starpā, kas ietver iknedēļas sazvanīšanos vai videozvanu ar tuviniekiem vai draugiem, kas var palīdzēt mazināt trauksmi pandēmijas laikā.
Vientulības koncepts ir attiecināms arī uz citām emocijām – dusmām, frustrāciju, pandēmijas laikā var veicināt karantīnas ierobežojumu neievērošanu, kas var radīt risku sabiedrībai kopumā. Lai veicinātu savstarpēju iejūtīgumu, kā pozitīva uzvedība, kas palīdz mazināt vientulības izjūtu, ir apvaicāšanās par to, kā citiem sokas vai pajautāt – “kāda ir Tava pašsajūta šodien?” Palīdzošas ir arī mazas atgādnes, ko var atstāt kādam ģimenes loceklim vai darbā kolēģim uz galda, piemēram, “Tev viss šodien izdosies!”. Citreiz var izmantot arī mobilos sakarus, nosūtot vienkārši īsziņu un atgādinot otram kaut ko pozitīvu vai novēlot kādu vēlējumu.
Pandēmijas laikā liela loma ir attālinātai saziņai starp cilvēkiem izmantojot dažādas platformas. Šādā veidā ar tuvākiem draugiem vai radiem var ieviest tradīciju – iknedēļas saruna vai satikšanās draugu lokā, izmantojot internetā piedāvātos resursus. Tādā gadījumā, cilvēkiem ir iespēja savstarpēji komunicēt, izrunāties, pasmieties un attālinātā veidā, taču tomēr kopā pavadīt laiku uzturot komunikāciju un uzlabojot viens otram noskaņojumu.
Izmantotā literatūra: Banerjee, D., & Rai, M. (2020). Social isolation in Covid-19: The impact of loneliness. The International journal of social psychiatry, 66(6), 525–527. https://doi.org/10.1177/0020764020922269
